kāzas

pēdējo trīs dienu laikā trīs kāzas – royal, teātrī “šikās” un vienas, kurās biju otrpus kamerai.

vakariņas

vakariņas šajā dzīvoklī gatavojas un ēdas labāk nekā iepriekšējā.

liepāja – maskava

tā kā normālas kameras klātesamība maskavā festivāla  ”zelta maska” laikā izpalika, nolēmām defektu pārvērst par efektu. jā, zinu, man visu laiku ir viena sejas izteiksme, bet visi kadri tika taisīti lielā steigā un neiedziļinoties, tāpēc neatlika laika piestrādāt pie savas sejas “interesantuma”. tad nu lūk. KĀ MUMS GĀJA MASKAVĀ UN KĀPĒC LABĀK FOTOGRĀFĒT AR FILMU KAMERU, NEVIS IZMANTOT TELEFONA DOTĀS IESPĒJAS:

esam pārvākušies

nu jau nedēļu esam jaunās mājās. ir sajūta, ka dzīvojam muzejā, bet in a good way.

.

nekas jau īsti nenotiek, lapas ir nokritušas un tā.

 

intensīvā atpūta, lol

klau, kā jums ir, kad jūs uzņemat viesus, ciemiņus pie sevis? pēdējās trīs dienas ir pagājušas totālā stresā un vēl tagad nav pārgājis (es gribu būt tik mierīgs kā onkulis augšējā bildē, kurš, makšķerēdams uz mola, klausījās politiskās debates un vēroja garāmslīdošās vēl mierīgākās butes). vispār apbrīnojami, cik butes var būt mierīgas, ja ņem vērā, ka turpat blakus bija pilns ar mašķeru āķiem (peldi, peldi, sagribas ēst, piekodies āķim, pats tiec apēsts). tas jau tāpat kā mums būtu ieiet veikalā ar iespēju, izvēloties čipsus, tikt parautam gaisā ar pārplēstu muti un bez iespējām elpot.

nu, labi, es vispār tā ciemiņus uzņēmu pirmo reizi mūžā, ja draudzene pusi stresa nebūtu paņēmusi uz sevi pirmajā vakarā, būtu arī bēdīgāk, lol. bet vispār forši, ka radi brauc ciemos.

p.s. zinājāt, ka liepājā (varbūt, ka visur, nav ne jausmas) makšķernieki uz āķiem liek garneles?

apkuri pašlaik nevajag

vot, man prieks, ka beidzot ir pienācis tas brīdis, kad vairs nav jākaunas uzvilkt džemperi, kad drīkst vārīt tēju un tas pat piedien, kad balzāma dzeršanu apkārtējie jau sāk uzskatīt par sasildīšanās veidu, nevis par dīvainu dzērienu ar ko pietriekties vasarā, kad apkures vēl nav un īsti arī nemaz nevajag. vot, patīk rudens, tā to laikam sauc. un pēc 16 gadiem, šis būs pirmais, kad nebūs jāiet uz skolu, tas mani mazliet tā kā izbrīna, mazliet biedē, mazliet priecē. principā man iet labi, lai Jums arī. bildē ir mūsu ļoti ērtais tējas ķipītis no dažādiem rakursiem, iekšā piparmētras :)

p.s. es šodien ļoti sapriecājos, ka mans blogs ir atrasts pēc atslēgvārdiem “es kautrējos liepājā”

palīdzīga roka

gribu, lai kāds man padod roku, yo

liekas, tā smaržo svaigums

nobildēju aizpagājušajā svētdienā, vienā no tām ūberkarstajām dienām, kad nācās izsvīst pāris litrus daily. bildē, liekas, ticis tikai svaigums, karstums palicis kkur fonā.

finišs

vsjo, pabeidzu augstskolu, jāskrien jāņi svinēt. lālālā.